Ziema, sniegs, slēpošana II

Vakar, skrienot pa takām un ceļiem, kuri ved uz Gulbenes - Smiltenes ceļa pusi un kurus izmantoju vasarā, atklāju, ka nekad neesmu bijusi mežos tām blakus. Vasarā gan man arī tur negribētos doties (vietām šādi tādi ūdeņi tur ir kā šķēršļi), bet tagad ziemā? Skrēju skrēju pa gludi nošķūrētu, ļoti slidenu ceļu un tad iedevos mežā. Sniega joprojām daudz (šodien gan jau ūdens apakšā, sniega līmenis rūk, bet vakar vēl tiešām dziļas kupenas visur bija). Brist diezgan grūti. Un mežs tāds liels un varens. Milzīgas baltas egles, milzīgas baltas priedes. Vienīgā krāsa, ne balta/pelēka/vēl pelēkāka bija brūnie priežu stumbri.
Nu ja un šodien slēpošana, nē, drīzāk šļūkšana jau pa ļoti slapju sniegu ar ūdeni apakšā. Es zinu, ko vēlēties, kad zvaigzne (ne gluži, bet lai paliek zvaigzne) nokrīt, kad pulkstenis 22:22 vai citos gadījumos, kad kaut ko var vēlēties, - ne tik mainīgus laika apstākļus, lūdzu!

Ziema, sniegs, slēpošana.

Kā jau katru gadu, tiklīdz nokļuvu mājās, tā pagalms un uz ZA no mājas esošā meža pļava tika pārvērsta par slēpošanas trasi. Sniega pietiek. Pļavā ir ~ 300 m gara klasikas trase, turklāt diezgan kvalitatīva. Vismaz šodien bija, rīt droši vien visas trases būs sākumā tā kārtīgi jāiebrauc atkārtoti, jo bez pārtraukuma sniegs krīt vēl. Ja tā turpināsies, drīz pie manis vismaz sniega jautājumā būs Kolka! (windguru gan noliedz šādu iespēju)
Starpcitu, mežā slēpošanu interesantāku padara stirnas. Man kaut kā gadās viņas vienmēr izbiedēt.

Jaukas dienas.

Dienas kā dienas, šīs pēdējās atkal Kolkas pusē. Esmu atguvusies no mistiskas fiziskās bedres, kas nenoliedzami motivē treniņiem veltīt tiem pienākošos uzmanību. Ik pa laikam man izdodas sarunāt sev kādu treniņbiedru vai mainīt takas, pa kurām skrienu, lai dienas nekļūtu vienmuļas (un tiešām, es šad tad brīnos, kur man izdodas tik aizraujošas dienas dabūt :D). Gaidu īstu ziemu ar mīnusiem un sniegu, lai varētu ieviest slēpošanu savu dienu sastāvā. Plāns ir pievērsties O-tehnikas, īpaši virziena ņemšanas, uzlabošanai.

Vakar, šodien tiku tuvāk iepazīstināta ar mežaudžu plāniem. Līdz šim nebiju iedomājusies, ka O-sporta kartē varētu ieviest kādus jauninājumus tās uzbūvē (kaut vai tāpat vien prieka pēc). Tāpēc ir nākamais plāns, ka es (gan jau savu māju apkārtnē un vasarā) izveidošu apvienoto O-sporta - mežaudžu karti.

Ir vērts aplūkot Route to Christmas (gan Day 6 gan visas pārējās):
http://news.worldofo.com/2009/12/06/route-to-christmas-day-6-2009/

Kolka, daba, rags, vējš, bio, līcis, manējie.

Brīvdienas Kolkā. Jaukas treniņu un vispār pārmaiņas.
Skriešana gar jūru, mm.
Sāku kārtīgāk izpētīt turienes mežus. Ir, ko.
Ar Sandru padarījām derīgu darbu viņas ķērpjiem.
In love with this place.

Geocaching.

Kopš vasaras nebiju meklējusi nevienu geocachu. Šodien gāju medībās. GPS mani drusku pievīla, bet šo to atradu. Un bonusā ieguvu lielisku dienu Siguldā.

Orienteering again. Mežaparks.

I hadn't kept a map in my arms since the end of September. Today I was perfectly happy to keep it again.
Last week accidentally I met guys from project "Pēdas" and got to know about their orienteering competitions for pupils of Riga. I was impressed by that thing, and I got more impressed when I heard that they need some help in the forest. So this morning I and one guy from "Pēdas" put the controls out in the woods, in Mežaparks. I came to conclusion, that waking up by running in the forest is something I really appreciate. It's more than great.

I'm tweeting.

http://twitter.com/Vieda_